Kas ir pikšķerēšana (phishing) un kā to atpazīt

Kas ir pikšķerēšana?

Pikšķerēšana (angļu val. phishing) ir sociālās inženierijas metode, kurā uzbrucējs ar maldinošu e-pastu, īsziņu, zvanu vai citu saziņu uzdodas par uzticamu sūtītāju. Mērķis var būt iegūt informāciju, panākt maksājumu vai rosināt darbību, kas apdraud kontu vai ierīci. Tā ir viena no krāpniecības formām, nevis apzīmējums jebkurai krāpšanai.

Mērķis gandrīz vienmēr ir viens no diviem: iegūt tavus piekļuves datus vai panākt, ka pats veic maksājumu. Uzbrucējs cenšas panākt tavu rīcību, bet to var apvienot arī ar ļaunatūru vai tehnisku ievainojamību izmantošanu.

Cik izplatīta tā ir

ENISA 2025. gada draudu ainavas pārskatā, kas balstīts uz 4875 incidentiem laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam, pikšķerēšana ir dominējošais ielaušanās veids ar 60 %. Šajā skaitlī ietilpst arī vishing, ļaunprātīgs surogātpasts un ļaunprātīga reklāma.

Pārējie ielaušanās veidi atpaliek ar ievērojamu starpību: ievainojamību izmantošana 21,3 %, robottīkli 9,9 %, ļaunprātīgas lietotnes 8 % un iekšējo personu nesankcionēta piekļuve 0,8 %.

Tie paši dati parāda arī to, ko pikšķerēšana dara pēc tam. Aptuveni 73 % pikšķerēšanas gadījumu iznākums paliek neskaidrs, 27 % noveda pie ielaušanās, un tikai 23 % gadījumu tā beidzās ar ļaunprātīga koda izvietošanu. Ievainojamību izmantošanā aina ir pretēja: gandrīz 70 % gadījumu noveda pie ielaušanās un 68 % – pie ļaunprātīga koda.

Pikšķerēšana var būt vērsta gan uz piekļuves datiem, gan uz ļaunatūras izplatīšanu. Aizsardzībai vajadzīgi vairāki pasākumi: pieprasījuma pārbaude, kontu un ierīču aizsardzība, pret pikšķerēšanu izturīga autentifikācija un ātra ziņošana. SMS vai kodu lietotnes otrais faktors viens pats neaptur visus pikšķerēšanas paņēmienus.

Pārskata rādītāji pamato gan cilvēku apmācību, gan tehniskus pasākumus. Tie nav vienas organizācijas nākamā incidenta prognoze; prioritātes jānosaka pēc tās sistēmām un riskiem.

Septiņas pazīmes, kas nodod krāpnieku

Krāpnieciskā e-pastā var būt viena vai vairākas pazīmes, taču rūpīgi sagatavotu viltojumu pēc izskata vien ne vienmēr var atpazīt. Katrai no tām ir konkrēta pārbaude, ko vari veikt dažās sekundēs.

Septiņas pazīmes un to pārbaude

Pazīme	Kā izskatās	Kā pārbaudīt
Aizdomīga sūtītāja adrese	Attēlotais vārds ir pareizs, bet domēns aiz @ – nē	Atver ziņas detaļas un izlasi pilnu adresi, ne tikai vārdu
Vispārīgs sveiciens	“Cienītais klient” tava vārda vietā	Sveiciens viens pats neko nepierāda; pārbaudi ziņas kontekstu un sūtītāju
Mākslīga steiga vai draudi	“Konts tiks bloķēts 24 stundu laikā”	Piezvani pats pa numuru no iestādes oficiālās vietnes
Prasība ievadīt datus	Lūgums ievadīt paroli, PIN vai kartes datus pa saiti	Neatklāj paroli vai PIN sarakstē; atver pakalpojumu pats pa zināmu adresi
Saite, kas ved citur	Teksts sola vienu adresi, saite ved uz citu	Pārbaudi pilno galamērķi bez atvēršanas; šaubu gadījumā ievadi zināmo adresi pats
Negaidīts pielikums	Rēķins vai “piegādes” fails, ko negaidīji	Negaidītu failu neatver; apstiprini nosūtīšanu neatkarīgā kanālā
Valodas kļūdas	Neveikls tulkojums, dīvaini locījumi	Vairs nav drošs filtrs – skati nākamo sadaļu

Kāpēc “sliktā latviešu valoda” vairs nav filtrs

ENISA 2025. gada draudu ainavas pārskatā aprakstīta mākslīgā intelekta izmantošana pikšķerēšanā, balss krāpniecībā un personu atdarināšanā. Atsevišķu pētījumu īpatsvarus nevar attiecināt uz visiem e-pastiem. Nevainojama valoda vai pazīstama balss pati par sevi neapstiprina saziņas īstumu.

Praktiskās sekas: gramatiski nevainojams latviešu teksts vairs nav pierādījums, ka vēstule ir īsta. Pārbaudi sūtītāja domēnu un saites, nevis valodu.

Reāli piemēri Latvijā

Latvijā izplatītas ir viltus ziņas par paciņu Omniva vai Latvijas Pasta vārdā, VID ziņas par nodokļu parādu vai atmaksu, kā arī viltus bankas SMS ar saiti uz “konta apstiprināšanu”.

Paciņu tēma ir noturīga, jo tā izmanto reālu situāciju: CERT.LV brīdinājumā par krāpnieciskiem e-pastiem par pasta sūtījumiem norādīts, ka vēstules pienāk šķietami no zināma loģistikas vai sūtījumu pārvadājumu uzņēmuma. CERT.LV iesaka pārbaudīt sūtītāja adresi lauciņā “No”, uzbīdīt peli virs saites bez klikšķa un neatvērt pielikumus ar paplašinājumu .iso, .exe vai .zip.

Ko darīt, ja jau uzklikšķināji

1. Ja tikai atvēri saiti, aizver lapu un neievadi datus. Pieraksti, ko atvēri un vai kaut kas tika lejupielādēts; darba ierīcē ziņo IT vai drošības komandai.
2. Ja ievadīji paroli, nomaini to no uzticamas ierīces, pārtrauc konta sesijas un pārbaudi atkopšanas datus. Nomaini to arī citos kontos, kuros atkārtoji šo paroli.
3. Ja atklāji kartes datus vai veici maksājumu, nekavējoties zvani bankai pa zināmu numuru, lai izvērtētu kartes bloķēšanu vai pārskaitījuma atsaukšanu.
4. Ja apstiprināji negaidītu Smart-ID vai eParaksts mobile pieprasījumu, pārtrauc saziņu un nekavējoties sazinies ar attiecīgo banku vai pakalpojuma sniedzēju. Noskaidro, kāda darbība notikusi.
5. Ja palaidi aizdomīgu failu, instalēji programmu vai piešķīri attālinātu piekļuvi, sazinies ar IT vai CERT.LV. Vajadzības gadījumā ierobežo tīkla savienojumu, ievērojot kritisko pakalpojumu drošību; nepārstartē un nedzēs pierādījumus bez izvērtējuma.
6. Saglabā sākotnējo ziņu un saiti; ziņo CERT.LV un, ja iespējama krāpšana, Valsts policijai.

Daudzfaktoru autentifikācija samazina nozagtas paroles risku, bet metožu aizsardzība atšķiras. To, kuras metodes iztur pikšķerēšanu un kā aizsargāt konta atkopšanu, skaidro ceļvedis par divfaktoru autentifikāciju.

Ko apmācība tiešām maina

Verizon 2025. gada datu pārkāpumu izmeklēšanas ziņojumā ir viens no godīgākajiem atradumiem par darbinieku apmācību. Cilvēki, kas nesen bijuši apmācīti, ziņoja par pikšķerēšanas vēstulēm aptuveni 21 % gadījumu, salīdzinot ar 5 % bāzes līmeni – četrkārtīgs pieaugums.

Toties uzklikšķināšanas biežumu tā pati apmācība ietekmēja krietni mazāk: aptuveni 5 % relatīvs uzlabojums par katru apmācības reizi. Ziņojums pieļauj, ka mediānas gadījumā ap 1,5 % darbinieku uzklikšķinās vienalga, cik reižu būs apmācīti.

Tajā pašā Verizon pārskatā cilvēka faktors konstatēts 60 % analizēto datu aizsardzības pārkāpumu. Šis jēdziens aptver vairāk nekā pikšķerēšanu vai neuzmanību, tāpēc rādītājs jāvērtē kopā ar pārskata definīcijām. Apmācība papildina drošus procesus un tehnisko aizsardzību.

Kur ziņot Latvijā

Izvēlies ziņošanas kanālu atbilstoši notikušajam. CERT.LV palīdz tehniska incidenta gadījumā, policija izmeklē iespējamu noziedzīgu nodarījumu, bet bankas iesaiste ir steidzama, ja apdraudēta nauda.

• CERT.LV – cert@cert.lv, diennakts tālrunis +371 67085888. Incidentu risināšana, kibertelpas monitorēšana un brīdinājumi.
• Valsts policija – par iespējamu krāpšanu iesniedz ziņojumu klātienē, e-adresē vai ar drošu elektronisko parakstu uz pasts@vp.gov.lv. Ja apdraudēta nauda, vispirms nekavējoties sazinies ar banku.
• Drošāka interneta centrs – par kaitīgu vai nelikumīgu saturu var ziņot vietnē drossinternets.lv. Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 nodrošina Bērnu aizsardzības centrs.

CERT.LV un NIC uztur bezmaksas DNS mūri, kas bloķē tajā iekļauto kaitīgo domēnu DNS pieprasījumus. Tas var ierobežot piekļuvi zināmām krāpnieciskām vietnēm, taču neaizstāj atjauninājumus un pieprasījuma pārbaudi; jauns kaitīgs domēns vēl var nebūt bloķēts.

Ja pikšķerēšana beidzas ar šifrētiem failiem, izšķirošas kļūst rezerves kopijas – ko un cik bieži dublēt, aprakstīts ceļvedī par datu rezerves kopijām.